Lidošanas sajūta – tas ir kaut kas īpašs!
Mārupes novadu var dēvēt par tādiem kā Latvijas vārtiem, jo esam novads, kur atrodas starptautiskā lidosta “Rīga”, un, lidmašīnām nolaižoties, pa logu redzami tieši mūsu novada purvi, meži, ūdeņi, nami un spožās “Mārupes siltumnīcas”. Tādēļ kā pirmo ciemos aicinājām Mārupes apkaimē dzīvojošo pilotu Ričiju Puķīti-Potehinu, kurš savu profesiju apguvis Mārupes novadā – airBaltic Pilotu akadēmijā.
Vai dzīvo Mārupē kopš dzimšanas?
Pārcēlāmies uz dzīvi Mārupes novadā, kad man bija septiņi gadi. Dzīvoju šeit jau četrpadsmit gadus.
Varbūt zini, kādēļ tavi vecāki izvēlējās Mārupi?
Mēs dzīvojām Rīgas centrā, bet mani krustvecāki – Jaunmārupē. Vecāki mainīja darbavietas, un krustvecāki vecākiem ieminējās, ka Jaunmārupē ir ļoti forši, tādēļ sākotnēji pārcēlāmies uz Jaunmārupi, lai man tuvumā būtu arī radi – pieskatītāji, ja vecākiem jāstrādā. Tagad jau piecus gadus dzīvojam Mārupē.
Tu esi mācījies arī kādā no Mārupes novada skolām?
Izglītību ieguvu Mārupes novadā – pirmās deviņas klases mācījos Jaunmārupes pamatskolā, bet vidusskolu pabeidzu Mārupes Valsts ģimnāzijā.
Kā bija būt bērnam Jaunmārupē?
Jaunmārupe ieņem ļoti dziļu vietu manā sirdī. Tie tomēr sanāk desmit manas dzīves gadi, kas tur pavadīti. Es uzaugu Jaunmārupē. Visas tās ieliņas. Tāda kā lauku sajūta, tajā pašā laikā ļoti tuvu pilsētai – ja ir nepieciešams, tu ātri jau esi Rīgas centrā. Te tevi pavada drošības sajūta. Arī vecākiem nebija jāuztraucas, kur mēs ar draugiem esam, cikos pārnāksim mājās, jo zināja, ka te ir droši.
Ļoti svarīga manas bērnības sastāvdaļa bija Švarcenieku muiža jeb dienas centrs, kur darbojas Gatis Vācietis. Gatim ir lieliska pieeja darbam ar bērniem un jauniešiem. Viņš man palīdzēja atklāt jaunas lietas sevī un arī talantus. Mēs, piemēram, kopā spēlējām novusu, viņš man to iemācīja un tālāk jau aizveda līdz Latvijas čempionātam, kur izcīnīju otro vietu.
Ar ko Mārupes novads izceļas uz citu fona? Nosauc trīs vietas, lietas vai objektus, bez kā tas nebūtu iedomājams?
Pirmā lieta, kas nāk prātā, ir lidosta. Nevaru iedomāties Mārupes novadu bez lidostas. Tas arī ir iemesls, kādēļ es vēlos šeit dzīvot visu atlikušo dzīvi. Regulāri varu vērot lidmašīnas, kas tieši man ir svarīgs faktors.
Otra lieta ir tas pats dienas centrs, jo tā ir neatņemama manas bērnības un arī Mārupes novada sastāvdaļa.
Varbūt smieklīgi, bet trešā lieta ir 10. autobuss, jo tas daudzus gadus bija mans galvenais transportlīdzeklis un bez tā es arī nevaru iedomāties Mārupi.
Pēc profesijas esi pilots. Zinām, ka to esi apguvis tepat – airBaltic Pilotu akadēmijā. Kādēļ izvēlējies tieši šo profesiju un vietu, kur mācīties?
Kopš bērnības zināju, ka vēlos kļūt par pilotu. To zināju jau pēc sava pirmā lidojuma, kas bija piecu gadu vecumā, kad ar ģimeni lidojām uz Turciju. Es atceros to sajūtu, kā es sēdēju lidmašīnā un domāju: kā tas ir iespējams? Kā tā lidmašīna var lidot? Tad man arī radās lielāka interese atklāt un uzzināt – kā tas ir iespējams. Šī sajūta mani nepameta visus piecpadsmit gadus, tādēļ arī izlēmu kļūt par pilotu.
Kā tu uzzināji par Pilotu akadēmiju? Kādēļ izvēlējies mācīties tieši airBaltic Pilotu akadēmijā?
Pirms vairākiem gadiem biju dzirdējis baumas, ka tāda būs. Tad es biju uz Atvērto durvju dienām, un tā nu tagad tur mācos. Lasīju internetā, satiku cilvēkus, kas tur mācās, un uzzināju, cik varēju, lai pats tur būtu. Tagad tur esmu. Tieši airBaltic Pilotu akadēmiju izvēlējos, jo tas ir viens no labākajiem piedāvājumiem pasaulē. Turklāt tas ir tepat pie mājām, piedāvā mācības par salīdzinoši labu cenu, kā arī labus nosacījumus, kas turpmākai nākotnei ir ļoti svarīgi.
Kādi priekšmeti skolā būtu jāmācās, lai iestādos Pilotu akadēmijā?
Ļoti labi jāzina matemātika, ir jābūt fizikas zināšanām, un ļoti svarīga ir angļu valoda, jo akadēmijā visas mācības notiek angļu valodā. Ir jābūt ļoti pacietīgam, mierīgam, jāmāk labi pieņemt nepatīkamas situācijas, tu nedrīksti stresā sabrukt, tev ir jābūt stresa noturīgam. Jābūt komunikablam un labi jāmāk strādāt komandā, jo piloti ir divi. Tie it tādi svarīgākie nosacījumi.
Kādas ir būtiskākās īpašības un prasmes, kas pilota darbā ir nepieciešamas?
Komunikācija, pacietība un stresa noturība. Tās ir vissvarīgākās.
Kas tev darbā sniedz lielāko prieku un motivē?
Tā ir iespēja apceļot un iepazīt pasauli. Pati lidošana. Tas process. Es domāju, ka visi ir redzējuši pie lidmašīnas pacelšanās un traukšanās cauri mākoņiem saullēktu. Tas skats no rīta ir neaptverams un katru dienu citādāks. Lidošanas sajūta. Tas ir kaut kas īpašs – īpašs man.
Vai tu arī esi pacēlies un nolaidies lidostā “Rīga”?
Nē, mēs trenējamies lidot Baltijas rietumu krastā – Liepājas, Ventspils un Palangas lidostā.
Kāds būtu tavs ieteikums tiem, kas vēlētos strādāt šajā profesijā?
Saglabāt gribasspēku. Noturēt motivāciju, ja ir vēlme kļūt par pilotu. Ir jābūt gataviem kārtīgi mācīties. Tas nav nekas viegls, jo ir tiešām daudz jāmācās, un, ja tu dari kaut ko grūtu, ir viegli pazaudēt motivāciju. Esiet stingri, jo tas ir tā vērts!
Kad mēs varēsim lidot pasažieru lidmašīnā, kuru vadi tu?
2025. gada pavasarī.
Pārpublicēts no:
Mārupes novada vēstis
Agnese Lāce-Tukiša